Otrdiena: 12. Decembris 2017

 Liva facebook

 

Klātienē 74 viesi un nav reģistrētu lietotāju

LIVA vēsture

 

 

LIVA pirmsākumi meklējami izglītības darbinieku konferencē Minstere II, kas notika Jāņmuižā 90-to gadu sākumā. Darba grupā izskanēja viedoklis, ka jāveido organizācija, kura spētu apvienot visas Latvijas skolu vadītājus, izvirzītu kopīgus mērķus izglītības sistēmas sakārtošanai, Izglītības un zinātnes ministrijai sniegtu priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.


Iniciatīvas grupā, kura izstrādāja LIVA statūtus un reģistrēja organizāciju, aktīvi darbojās Valdis Jēkabsons, Ruta Auziņa, Laima Grebska, Jānis Eglītis, Līvija Jankovska, Gunārs Grīnbergs, Jāzeps Valainis, Edīte Kupča, Roberts Aišpurs. Šajā periodā profesionāls atbalsts tika saņemts no Zviedrijas izglītības vadītāju asociācijas. Pirmo pieredzi LIVA guva no ārzemju kolēģiem, braucot uz semināriem Zviedrijā, Francijā, Nīderlandē. LIVA tika uzņemta Eiropas izglītības vadītāju asociācijā ESHA.

 

Pirmā LIVA konference notika 1992.gadā - tas arī ir organizācijas oficiālais izveidošanas laiks. 


LIVA organizēja reģionālās konferences, iestājās Pasaules izglītības vadītāju asociācijā, pirmo reizi Rīgā notika Baltijas valstu izglītības vadītāju konference.


Tolaik LIVA apvienoja nelielu daļu skolu vadītāju, jo daudzi direktori uzskatīja, ka savas un savas skolas problēmas pietiekami labi spēj atrisināt vienatnē. Šajā periodā Rīgas skolu direktori izveidoja paši savu asociāciju, sakot, ka Rīgas problēmas ir specifiskas un atšķirīgas. Šis solis nebija konstruktīvs, jo pēc dažu gadu pastāvēšanas Rīgas skolu direktoru asociācija beidza darboties.  Šobrīd LIVA biedri ir 66 Rīgas izglītības iestāžu vadītāji.


Laba sadarbība izveidojās ar LIZDA - noslēgts sadarbības līgums, kopīgi risināti vairāki jautājumi.

LIVA pastāvēšanas laikā ir bijuši mazāk un vairāk veiksmīgi periodi, organizācija lēnām, bet nepārraukti ir augusi, un līdz ar organizāciju aug tās popularitāte un autoritāte.


Nedaudz pāri simtam biedru pastāvēšanas pirmajos gados, 250 biedri 2002.gadā, 2007.gada beigās - gandrīz pieci simti biedru. 2009.gads ar skolu tīkla optimizāciju ir nesis zaudējumus LIVA biedru skaitam (vairākos desmitos), bet organizācija ir saglabājusies, atguvusies, un kopš 2010.gada februāra biedru skaits sistemātiski atjaunojas.
 
2000.gada pavasarī LIVA iegūst arodbiedrības statusu. LIVA kā  arodbiedrība likuma par arodbiedrībām ietvaros daudz veiksmīgāk var pārstāvēt savus biedrus un aizstāvēt viņu dažādās instancēs.


Kopš LIVA ir arodbiedrība, sadarbība ar LIZDA kļuvusi vēl konstruktīvāka, jo, apvienojot spēkus un kopīgi paužot viedokli, var gūt lielāku ietekmi. Arī daudzās Eiropas valstīs ir pozitīva pieredze, kas liecina par vairāku vienas nozares arodbiedrību veiksmīgu kopdarbību. LIVA atšķirībā no LIZDA  nav atbrīvotu darbinieku.
 
LIVA mērķauditorija ir izglītības iestāžu vadītāji un vietnieki. 2010.gada aprīļa konferencē tika veikti grozījumi LIVA statūtos, pēc konferences dalībnieku ierosinājuma paplašinot to personu loku, kas var kļūt par LIVA biedriem. Arvien lielāku interesi par LIVA izrāda gan pirmskolas, gan koledžu vadītāji, gan Izglītības pārvalžu vadošie speciālisti, nu jau arī profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu vadītāji un vietnieki.


LIVA mērķis ir normālu darba apstākļu un profesionālās izaugsmes iespēju nodrošināšana. Ir izveidots darba koplīguma projekts; pagaidām liviešiem to izdevies noslēgt tikai ar divām pašvaldībām. Te paveras plašs darba lauks - pieaugot izglītības iestāžu vadītāju darba apjomam, sarežģītības pakāpei un atbildībai, būtu nepieciešams saņemt lielāku izpratni un atbalstu no pašvaldības.
 
LIVA vienmēr ir atvērta dialogam, kā teicis Jānis Eglītis, viens no LIVA prezidentiem: „Mēs neesam agresīva organizācija, mūsu ierocis ir intelekts."


Kopš darbības pirmsākumiem LIVA allaž konstruktīvi sadarbojusies ar Izglītības un zinātnes ministriju, noslēgts savstarpējās sadarbības līgums. LIVA tiek aicināta deleģēt savus pārstāvjus darba grupās jaunu normatīvo aktu izstrādei, darboties dažādās padomēs, komisijās, kā arī piedalās visās diskusijās par problēmām izglītības nozarē.


Pēdējos gados LIVA cenšas noturīgi saglabāt savas tradīcijas, rīkojot sporta spēles un Ziemassvētku pasākumus. Reizi gadā LIVA pulcējas Rīgā uz kopējo konferenci. Arvien populārākas un vairāk apmeklētas ir LIVA valdes atklātās sēdes, kurās regulāri saņemam jaunāko informāciju no IZM un padotības iestāžu vadošajiem darbiniekiem.


 LIVA prezidenti laikā no 1992.gada bijuši:
1.    Dementjevs Aleksandrs
2.    Saratovs Juris
3.    Jānis Eglītis
4.    Grebska Laima
5.    Dzintra Kohva
6.    Ineta Tamane

 

 2008.gada aprīlī LIVA konference par prezidenti ievēl Dzintru Kohvu, Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktori. Viņa kopš 2002.gada bijusi LIVA viceprezidente; prezidentes pienākumus pildījusi arī periodā no 2005.gada pavasara līdz 2007.gada maijam.
 
2010.gada aprīļa konferencē tika ievēlēta jauna valde, kura ir apņēmības pilna nostiprināt LIVA pozīcijas, palielināt biedru skaitu un paplašināt sadarbības saites ar visām izglītības nozari pārstāvošām organizācijām. Konferencē tika nostiprināta sadarbība ar LIZDA, noslēdzot jaunu sadarbības līgumu, kā arī parakstīts nodomu protokols par sadarbības līguma noslēgšanu jūnijā ar Latvijas Pedagogu domi.


LIVA uzsākusi sadarbību ar topošo interneta mediju Izglitibasportals.lv, kļūstot par partneri Latvijas izglītības vadītāju konferences organizēšanā 2010.gada oktobrī.