Ceturtdiena: 21. Jūnijs 2018

 Liva facebook

 

Klātienē 128 viesi un nav reģistrētu lietotāju

LIVA konference 2014.gada 2. aprīlī

 

LIVA konference 2014.gada 2. aprīlī

Konferences moto „Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks”
                                                                              (I.Ziedonis) 

 

Tamane

2014.gada 2.aprīlī notika Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrības (LIVA) biedru konference, kas pulcēja izglītības iestāžu vadītājus, kā arī izglītības sfēras pārstāvjus no visas Latvijas.

 

 

 

 

 

 

 

Darba kārtībā
9.00-10.00      Reģistrācija
10.00-10.15    Konferences atklāšana. Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas kora muzikāls sveiciens
10.15-10.30    Ministres I.Druvietes uzruna konferences dalībniekiem
10.30-10.40    IZM un LIVA vienošanās par sadarbību
10.40-11.20    LIVA prezidentes I.Tamanes ziņojums „LIVA darbības vērtējums pārskata periodā un nākotnes perspektīvas”    
11.20-12.15    Diskusija:
                         •    Uz ko šobrīd fokusēta izglītības sistēma?
                         •    Kam vajadzētu būt pedagoga rūpju lokā?
12.15-12.30    LIVA valdes vēlēšanas
12.30-13.00    Pusdienas
13.00-14.00    Ārsts reanimatologs P.Kļava „Kas jāzina mūsdienu cilvēkam pašam par sevi”
14.00-14.30    Jautājumi, atbildes, viedokļi
14.30-15.00    Rezumējums

Konferenci vada     Rolands Ozols,
Rīgas Juglas vidusskolas direktora vietnieks izglītības jomā

 

 Inetas Tamanes runa konferencē

 

      Ir pagājis laiks no 2012.gada 27.aprīļa konferences līdz 2014.gada 2.aprīļa konferencei. Izglītības sistēma šajā laikā ir stumdīta un grūstīta, cenšoties reformēt, cenšoties uzlabot sistēmu un izglītības kvalitāti un tomēr atkal un atkal nonākot pie  viena secinājuma- sistēmā pietrūkst naudas.

Minētajā laika posmā LIVA ir centusies sadarboties ar trijiem Izglītības un zinātnes ministriem. Vispirms sadarbību uzsākām ar enerģisko reformatoru Robertu Ķīli, kurš izcēlās ar lielu degsmi un lielu sabiedrības atbalstu darbības sākumā.  LIVA vienmēr ir atbalstījusi konstruktīvas un argumentētas izglītības sistēmas reformas, kuru rezultātā izglītības kvalitāte tiktu paaugstināta ikvienā Latvijas skolā. Tādēļ LIVA deleģēja savus pārstāvjus darba grupās gan finansējuma aprēķināšanai uz vienu izglītojamo mācību līdzekļu iegādei, gan skolu monitoringa sistēmas izveidei. Kā arī mazo skolu programmas izveides un  iekļaujošās  izglītības darba grupās. Īpaši LIVA uzskatīja par nozīmīgu darba grupu, kura uzsāka mācību satura pārskatīšanu un atvieglošanu.

 2012.gada 4.jūlijā ministrs ar arodbiedrībām LIVA un LIZDA parakstīja Sadarbības memorandu. Šis bija laiks, kad visi memoranda parakstītāji ļoti aktīvi centās  iesaistīties pozitīvu pārmaiņu uzsākšanā izglītībā. Memoranda parakstītāji (citēju) atzina, ka ir nepieciešama ilgtermiņa vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma  un profesionālās kvalitātes sasaistes sistēma, kuru noteiktu MK apstiprināta programma.

Nosakot pārejas posmu no 2012.gada 1. septembra līdz 2014.gada 1. septembrim, tālāk ieviešanas posmu no 2014.gada 1. septembra.  Šī memoranda izpildes gaitā direktoriem un viņu vietniekiem 2012.gada 1. septembrī tika palielinātas zemākās amatu algas likmes par 10%, taču turpmākās darbības t.i. direktoru amatu algas likmju palielināšanas grafika izveide  nākošajos gados, nesekoja. LIVA uzsvēra un centās pierādīt, ka sakarā ar pedagogu  profesionālās darbības pakāpju novērtēšanas sistēmas ieviešanu , skolā ir būtiski palielinājies skolas vadības darba apjoms, tādēļ ir nepieciešams arī atalgojuma palielinājums.   Pēc gandrīz gada darbības dažādas darba grupās, memoranda parakstītāji secināja, ka vēlamā rezultāta nav. Taču es šajā brīdī gribu lielu paldies teikt tiem LIVA valdes locekļiem, kuri tērēja savu laiku un resursus, lai piedalītos šajās darba grupas ssanāksmēs. Paldies Ģertrūdei Zabaštai, Aijai Mellei, Silvijai Dreimanei, Aivaram Mednim, Mārim Grigalim. Arī darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt pedagogu motivācijas programmu, savu mērķi nesasniedza. 2013.gada maijā arodbiedrības LIVA un LIZDA piekrita parakstīt izstrādāto dokumentu kā IZM ziņojumu, kurš bija nepieciešams iesniegšanai valdībā, saistībā ar jaunās politikas iniciatīvām un  papildus finansējuma pieprasīšanu izglītībai. Abas arodbiedrības izprata situācijas svarīgumu un dokumenta nozīmīgumu finansējuma pieprasīšanā, taču  LIZDA un LIVA uzstāja  uz  kompaktas pedagogu motivācijas programmas nepieciešamību, lai ikviens pedagogs, direktora vietnieks vai direktors redzētu savu motivāciju izaugsmei gan tālākizglītības, gan atalgojuma kontekstā. Taču šādu motivācijas programmu mēs neesam sagaidījuši.

Jāatzīmē  vēl, ka 2013.gada maijā tika nomainīts arī Izglītības un zinātnes ministrs. Un atkal LIVA ar cerībām skatījās uz jauno ministru Vjačeslavu Dombrovski. Laikam lielākās cerības tika liktas uz viņa spējām, sakārtot finansiālos jautājumus IZM mērķdotāciju sadalē. Mēs domājām, ka ministra ekonomista izglītība noderēs izvirzīto mērķu sasniegšanai, piesaistot papildus finansējumu, izvērtējot esošā finansējuma efektivitāti. LIVA šodien neņemas analizēt vai meklēt vainīgos pagājušā gada 6 miljonu vai šī gada 2,5 miljonu iztrūkumam pedagogu algām. LIVA paļāvās uz ministra  Vj. Dombrovska kompetenci un vēlmi sakārtot izglītības  finansu aprēķinus un uzskaites sistēmu. LIVA uzskatīja, ka ministra uzdevums ir nodrošinot  Izglītības un zinātnes ministriju ar profesionāliem speciālistiem finanšu jomā. Kādā no LIVA valdes sēdēm ministrs teica, ka viņš kā ministrs uzņemas politisko atbildību par saviem lēmumiem, kaut arī tie ne vienmēr ir saskaņoti ar Latvijas izglītības  vadītāju asociāciju. Taču sadarbība ar šo ministru savu aktivitāti un sistemātiskumu zaudēja, jo 2013.gada oktobrī  LIVA un LIZDA atteicās parakstīt sadarbības memorandu ar IZM, Ministru prezidentu par sadarbību pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidošanā. Abas organizācijas LIVA un LIZDA pieprasīja minimālo pedagogu algas likmi 2013.gadā noteikt 310 Ls. Tāpat abas arodbiedrības vēlējās redzēt pedagogu algu palielināšanas grafiku 2015.-2016.gados. Šajā memorandā netika runāts par mehānismu, kurš motivētu jaunos pedagogus doties darbā uz skolām, kā arī memorands negarantēja  izveidot vienlīdzīgu sistēmu  atalgojuma saņemšanai pedagogiem, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpes ES projekta ietvaros vai pēc projekta izglītības iestādē. LIVA izjuta un saprata politiskās nesaskaņas starp ministrijām , kuras  būtiski ietekmēja arī mūsu sadarbību ar ministriju.

Šajā 2014.gadā IZM atkal nomainijās ministrs. Šo smago un atbildīgo jomu uzņēmusies sakārtot Ina Druvietes k-dze. LIVA atbalsta ministri šajā bezgala nozīmīgajā brīdī, kad izglītības sistēma (atvainojos par salīdzinājumu) ir" diezgan nepārdomāti izrakņāta, bet šis  lauks ir jāuzar, jāiesēj  sēklas,  jāizaudzē plānotais, lai sabiedrība būtu apmierināta ar ražu".  Šodien vēlos atzinīgi vērtēt arī mūsu iepriekšējo sadarbību, kad Druvietes k-dze vadīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Vēl gribu teikt, ka LIVA ir centusies pārjaunot vienošanos par sadarbību ar IZM, kura tika noslēgta 2002.gadā. Šo vienošanos parakstīja ministrs Kārlis Greiškalns un LIVA prezidents Jānis Eglītis. Diemžēl ar iepriekš minētajiem  ministriem šāda pārjaunošana  neizdevās, taču šodien Jūs bijāt liecinieki par šīs vienošanās atjaunošanu. Paldies ministres k-dzei un ceram turpmāk uz apliecināto sadarbību.

LIVA šajā laikā ir sadarbojusies ar IZM  un sniegusi atzinumus un ieteikumus  daudzu MK noteikumu projektu tapšanas stadijā. Par šo darbu  saku paldies LIVA valdei, kura atsaucās manam uzaicinājumam dažādu MK noteikumu projektu izvērtēšanā un viedokļu izteikšanā.

 

LIVA aktivitātes 2012.-2014.gadā

Sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju

LIVA kā sadarbības partneris tika un tiek aicināta regulāri uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm, taču par būtiskāko sadarbību noteikti uzskatu Saeimas lēmumu par finansējuma palielināšanu mācību līdzekļu iegādei, kurš tika pieņemts pēc LIVA vēstules Saeimai. Jāatzīmē, ka LIVA 2012.-2013.gadā uzsāka ļoti aktīvas diskusijas par finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei un atbildību par šī finansējuma nodrošināšanu. LIVA centās būt kā starpnieks, aktualitātes ierosinātājs starp Tiesībsargu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, IZM, pašvaldībām, skolu direktoriem un vecākiem, organizējot diskusiju Juglas vidusskolā. Mūsu vēlme bija mudināt domāt visas instances par atbildību, nevis tikai pārmest skolu direktoriem, kuri nevarēja iegādāties visu nepieciešamo skolēnu mācību procesam. Paldies  direktorei Aijai Mellei un Rolandam Ozolam par šī pasākuma organizēšanu un norisi.

Turpinot iesākto, gribu atzīmēt LIVA viedokļa uzklausīšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas skar grozījumus Izglītības likumā. Tās bija daudzas komisijas sēdes vairāku mēnešu garumā, kurās LIVA nepieļāva ne direktoru rotāciju, ne direktoru terminēto līgumu noslēgšanu. LIVA piekrita direktoru novērtēšanu veikt kā skolas akreditācijas procesa daļu.

Tāpat LIVA izteica savu viedokli par mācību līdzekļu formulējumiem likumā, valsts un pašvaldības atbildību mācību līdzekļu nodrošināšanā. LIVA ir paudusi viedokli, ka joprojām nepietiek finansu līdzekļu visu nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei, bet atzinīgi vērtē šī finansējuma palielināšanos.

Mēs izteicām savu argumentētu viedokli par izglītības iestādes padomēm, par vecāku atbildības palielināšanu bērnu audzināšanā un izglītošanā. LIVA ir izteikusi arī savu viedokli par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm un arī šobrīd aicina šo procesu nepadarīt par birokrātisku dokumentu izvērtējumu, kura rezultātā pazūd kvalitatīva mācību stunda vai skolēns kā galvenais mācību procesa dalībnieks.

Vēl gribu minēt aktīvu diskusiju šajā komisijā par centralizētajiem eksāmeniem un darba devēju vēlmi ieviest obligāto centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Šajā komisijas sēdē LIVA izteica savu viedokli, ka eksāmens nav vienīgais motivējošais līdzeklis, lai skolēni mācītos dabaszinības. Ir nopietni jādomā par pedagogu izglītošanu dabaszinības priekšmetos, jo skolās trūkst labu fizikas un ķīmijas skolotāju.  Jādomā par augstskolu „atvērtību", lai ieinteresētu vidusskolas audzēkņus studēt inženierzinātnes. Bez tam  sekas ir Latvijas augstskolu zemajam prestižam sabiedrības vidū. Tas ir saistīts ar strīdiem par  izglītības programmu akreditāciju valstī, tādēļ  daudzi skolēni nolemj studēt ārpus Latvijas robežām.

Arī šobrīd sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju turpinās  Danas Reiznieces- Ozolas vadībā. Te varu minēt pēdējās komisijas sēdes, kurās tika izskatīts Valsts kontroles ziņojums un iezīmēta Finansu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas tālākā rīcība finansējuma nodrošināšanā.

 

Sadarbība ar Valsts kontroli

2013. gadā Valsts kontrole vērsās pie LIVA valdes ar lūgumu iesaistīt skolas revīzijā, kas bija saistīta ar valsts līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un efektivitāti, nodrošinot pedagogu atlīdzību. Valsts kontroles revīzijā tika iesaistīti pavisam 17 Latvijas novadi. Arī LIVA valde gaidīja Valsts kontroles ziņojumu 2014.gadā un ir iepazinusies ar 16 ieteikumiem revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai. Kā jau minēju, šis ziņojums tika prezentēts Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Saeimas Revīzijas komisijas sēdē.

Gan Valsts kontrole savā ziņojumā, gan LIVA ir uzsvērusi, ka esošā darba samaksas sistēma pedagogiem nav caurskatāma un neveicina Darba likuma ievērošanu.  Kā piemēru varu minēt situāciju, kad plānojot mērķdotāciju pedagogu darba samaksai posmos janvāris-augusts un septembris-decembris, pedagogi par izmaiņām darba samaksā tiek informēti septembra beigās vai oktobra sākumā, lai gan mācību gads sākās 1. septembrī. Rezultātā izglītības iestādes nevar ievērot darba likuma 51.panta trešajā daļā noteikto, ka par jaunu darba normu noteikšanu vai esošo darba normu grozīšanu darba devējs paziņo darbiniekiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno darba normu vai darba normu grozījumu stāšanos spēkā.

Tāpat LIVA atzinīgi vērtē ieteikumu beidzot normatīvajos aktos noteikt vienotu kārtību pedagogu darba laika uzskaitē, kas nenodrošina Darba likuma 137.panta pirmās daļas prasību ievērošanu pedagogu darba laika uzskaitē, nenorādot reāli nostrādātās stundas.

Valsts kontrole savā ziņojumā norādīja, ka mērķdotāciju sadalē izglītības iestādēm, ko veic pašvaldības, nav piemēroti vienoti principi, netiek sasniegts normatīvā akta mērķis „Nauda seko skolniekam", jo pašvaldības nepiemēro noteiktos principus līdz izglītības iestādei, bet pārdala finansējumu, lai nodrošinātu izglītības iestāžu ar mazāku skolēnu skaitu, uzturēšanu.

 LIVA, līdzīgi kā Valsts kontroles atzinumā, daudzus gadus ir norādījusi par Darba likuma normu neievērošanu. Cerēsim, ka Valsts kontroles veikums būs par pamatu atbilstošo  normu sakārtošanā.

 

Sadarbība ar LIZDA

Laika periodā no 2012.-2014.gadam arodbiedrības LIZDA un LIVA ir tikušās vairakkārt, saskaņojot savu darbību pedagogu atalgojuma nodrošināšanā un tālākā paaugstināšanā, gan prasot Sadarbības memorandā minēto Pedagogu motivācijas programmu, gan strādājot darba grupās, gan sarunās ar IZM, Finansu ministriju.

Salīdzinot abas arodbiedrības, varu  teikt, ka mums nav atbrīvoto darbinieku, tādēļ visas aktivitātes ir jāsavieno ar darbu izglītības iestādē, kas ir ikviena izglītības iestādes vadītāja pamatpienākums. Taču abas arodbiedrības ir vienojušās, ka pedagogu algu jautājums ir prioritārs, nodrošinot pienācīgu, pedagoga darba cienīgu atalgojumu. Gribu tikai atzīmēt, ka 2009.gadā, kad mūsu valstī sākās ekonomiskā krīze, pedagoga alga samazinājās vidēji par 40%. Toreiz ministre Koķe, lai kompensētu šo atalgojuma samazinājumu, ierosināja un uzrunāja pedagogus darboties Eiropas projektā, iegūstot profesionālās darbības  kvalitātes  pakāpes, dodot iespēju saņemt četras reizes stipendiju 100 Ls apmērā. Diemžēl projekts beidzās valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, bet pedagogiem atalgojums par likmi joprojām nav sasniedzis pirms krīzes noteikto zemāko pedagoga  algas likmi 330-340 Ls.

Abas arodbiedrības uzskata, ka ir jāpārstrādā pedagogu atalgojuma sistēma, tādēļ tās  ir deleģējušas savus pārstāvjus IZM izveidotajā darba grupā. Gan LIVA, gan LIZDA tikās ar OECD pētniekiem, lai izteiktu savus viedokļus par pedagogu atalgojumu sistēmu Latvijā un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

LIVA ir informēta par arodbiedrības LIZDA aktivitātēm 2014.gada 12.maijā, uzskatot, ka atbalsts IZM ministrei Inai Druvietei finansējuma pieprasījumam pedagoga algām ir jāpauž protesta akcijas veidā. LIVA  ir vienota ar arodbiedrību LIZDA  šajā prasībā pedagoga algu palielināšanai, piesaistot finansējumu gan bāzē, gan jaunās politikas iniciatīvās.

 

Sadarbība ar IKVD

Jau  kopš 2011.gada līdz šim brīdim LIVA valdes locekle Gunta Aumale ļoti veiksmīgi ir darbojusies Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un izglītības programmu akreditācijas komisijā. LIVA valdes vārdā paldies Guntai par apzinīgo darbu šajā komisijā.

          Komisijas sēdes notika reizi mēnesī IKVD telpās.

          LIVA atzīst, ka komisijas darbs Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktores, komisijas priekšsēdētājas Kristīnes Strūbergas vadībā ir kvalitatīvi ļoti audzis. Departamenta darbinieki, kuri paši vienlaikus arī piedalās akreditāciju procesā, pārzina izglītības iestāžu darbu, materiālus komisijas sēdēm sagatavo ar izpratni un  cieņu pret skolu direktoru un pedagogu paveikto darbu, vienmēr ieklausās un respektē komisijas locekļu, tai skaitā LIVA, viedokli. Priekšsēdētāja  darbojas profesionāli, toleranti, ar augstu atbildības sajūtu. LIVA izsaka atzinību par Kristīnes Strūbergas darbu un sadarbību ar mūsu organizāciju.

 2013.gada 2.oktobrī  IKVD izveidoja darba grupu priekšlikumu izstrādei MK noteikumu projektam „ Kārtība, kādā akreditē izglītības  iestādes un eksaminācijas centrus, vispārējās un profesionālās izglītības programmas, un novērtē valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību".

          Šajā darba grupā  darbojās divas LIVA pārstāves - Gunta Aumale, Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore, un Sandra Tukiša, Allažu pamatskolas direktore.

          Komisijā tika iekļauts ļoti plašs ieinteresēto personu loks, kam bija gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Pozitīvais - bija iespēja respektēt visas ieinteresētās puses, bet negatīvais - bija grūti vienoties dažādo uzskatu dēļ.

          Kopumā LIVA pozitīvi vērtē IKVD veikto darbu, sagatavojot jaunos MK noteikumus.

          Tomēr jau šo noteikumu sagatavošanas gaitā LIVA izteica savas iebildes par atsevišķiem noteikumu punktiem - visvairāk saistībā ar izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības izvērtēšanu.

          Saskaņā ar MK noteikumu 24.p. - iestādes vadītāju bija paredzēts  novērt  četros kvalitātes līmeņos  ( I līmenis - nepietiekami; II līmenis - pietiekami; III līmenis - labi; IV līmenis - ļoti labi). LIVA uzskatīja, ka tas nav mērķtiecīgi, ja tai neseko attiecīga amatalgas gradācija. Diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums, ka izglītības iestāžu vadītāji iegūs novērtējumu:

  • atbilst ieņemamajam amatam;
  • neatbilst ieņemamajam amatam.

          Ekspertu komisijā iestādes vadītāja novērtēšanai paredzēts iekļaut IKVD un iestādes dibinātāja pārstāvi izglītības jomā.

          LIVA saprot, ka saistībā ar šo noteikumu punktu IKVD būs  jādomā par cilvēkresursiem, t.i., būs jāpieņem papildus darbinieki. LIVA vēlas īpaši akcentēt, ka šiem dienesta darbiniekiem būtu jābūt ar pedagoģisku izglītību un darba pieredzi  izglītības iestādē.

          Nopietnas debates notika par iestādes vadītāja profesionālās darbības vērtējuma kritērijiem, bet līdz 2014.gada janvārim kopumā vienošanās tika panākta visos galvenajos jautājumos.

          Tādēļ LIVA saka paldies IKVD un dienesta vadītājai Initai Juhņevičai par kopīgi veikto darbu.

 

Sadarbība ar VISC

Kā savu sadarbības partneri LIVA vienmēr ir uzskatījusi VISC, gan sadarbojoties mācību satura pilnveidē, gan analizējot un uzlabojot valsts pārbaudes darbu sistēmu un pārbaudes darbu saturu, kvalitāti.  Jau par tradīciju ir izveidojusies sistēma, ka LIVA katru gadu izvērtē kārtējo eksāmenu sesiju un savu viedokli pauž VISC. Jāatzīmē, ka pēdējos gados LIVA atzinīgi ir novērtējusi  valsts pārbaudes darbu saturu un kvalitāti.

Jau daudzus gadus LIVA deleģē savu pārstāvi VISC izveidotajā centralizēto eksāmenu   procedūru komisijā.

LIVA vairākkārtīgi ir diskutējusi par CE skaitu un veidu. Šeit nu jāsaka, ka ne vienmēr arī LIVA direktoriem ir vienots viedoklis. Taču mēs uzskatām, ka stratēģiski CE skaits būtu jāsamazina, kā obligātus nosakot trīs eksāmenus- latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā. Mēs esam pauduši arī viedokli, ka eksāmens matemātikā būtu jāveido dažādos līmeņos jeb precīzāk centralizēts un skolas līmenis.  Mēs nedomājam, ka skolēniem, kuri absolvē ģimnāziju ar padziļinātu matemātikas apmācības izglītības programmu būtu jākārto vienāda līmeņa eksāmens ar vakarskolas vai tehnikuma absolventu, kurš nestudēs šo priekšmetu augstskolā.  LIVA publiski ir paudusi arī viedokli par obligātā eksāmena ieviešanu fizikā vai ķīmijā. Mēs piekrītam, ka jāuzlabo skolēnu zināšanas dabaszinību priekšmetos, taču eksāmens nav uzskatāms par vienīgo motivējošo apstākli.

2012.gada 7.novembrī LIVA kopā ar VISC un Ogres 1.vidusskolu rīkoja paplašināto konferenci par atbalsta pasākumu nepieciešamību un iespēju ar tiem nodrošināt ikvienu skolēnu, kuram šādi pasākumi būtu nepieciešami. Konferences organizatori saņēma  atzinīgus vārdus par tēmas aktualitāti un domāju, ka pēc šīs konferences daudzas skolas ir pārdomājušas savu viedokli par  iekļaujošo izglītību. Skolās arvien lielāku nozīmi ieņem atbalsta speciālistu- psihologu, logopēdu, speciālo un sociālo pedagogu saskaņota un sistemātiska darbība. LIVA ir paudusi viedokli, ka katrai skolai ir nepieciešama atbalsta komanda, lai speciālās izglītības nepieciešamības gadījumi tiktu diagnosticēti savlaicīgi un būtu iespējams palīdzēt ikvienam bērnam.

 

LIVA biedru aizstāvība un atbalsts

Laika posmā no 2012.-2014.gadam LIVA vairākkārtīgi ir iestājusies savu biedru aizstāvībā. Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamentā 2012.gada 12.janvārī tika izskatīta lietvedība administratīvajā lietā pret skolas direktoru Guntaru Jirgensonu-LIVA biedru. Vienīgā vaina, kas tika konstatēta skolas administrācijas darbā, bija Satversmes 112.panta neievērošana. Satversmes 112.pants nosaka - "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.". Toties pat apsūdzības cēlāji toreiz bija spiesti atzīt, ka neviens Latvijas Republikas normatīvais dokuments nereglamentēja, kas tad ir „bezmaksas izglītība"? Pēc šī notikuma sarosījās prese, dažadas sabiedriskās, vecāku organizācijas un Tiesībsargs, lai tiktu skaidrībā - „Kas ir bezmaksas izglītība?"

Pilnīgi visi bija vienisprātis, ja valsts - Satversme nosaka, ka bezmaksas izglītība sevī ietver audzēkņu nodrošinājumu bez maksas ar mācību grāmatām, tad arī pašai valstij, vai tās pārstāvniecībai pašvaldībai, kā iestādes dibinātajam, šī norma ir jānodrošina.

2012.gada 2.aprīlī Guntars Jirgensons vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lai tā izvērtētu uzliktā soda pamatotību. Uz tiesas sēdi ir aicināti, kā liecinieki vecāku, skolu direktoru pārstāvji un Izglītības ministrs, kā galvenais eksperts valsts finansējuma mācību grāmatu iegādei atbilstoši izglītības standarta prasībām. IKVD ieteica tiesu uzaicināt arī Tiesībsargu, kurš jau iepriekš ir izcēlies ar savu cīņu par „Bezmaksas izglītību"  un aicinājumiem sodīt skolu direktorus.

Ne Tiesībsargs, ne ministrs Roberts Ķīlis uz tiesu neatnāca, bet atnāca skolu direktori (LIVA biedri), gan vecāku pārstāvji. Tiesa pilnībā atzinumā uz 12 lpp atzina IKVD  slēdzienu par nepamatotu.

Tiesas process parādīja, ka  valsts normatīvos aktos deklarē prasības, kuras pati nespēj realizēt. Šajā gadījumā pasludinot valsts garantētu "Bezmaksas izglītību".

Skolu direktori ļoti aktīvi sekoja līdzi šim tiesas procesam, uzskatot, ka direktora Guntara Jirgensona vietā varēja būt ikviens no mums. Kā jau minēju- 2013.gadā tika veikti grozījumi Izglītības likumā un palielināts valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei.

LIVA iesaistījās arī savas kolēģes LIVA biedres Laumas Mīligas aizstāvībā, kurā Jaunjelgavas vidusskolas direktorei tika izvirzītas apsūdzības gan izglītības iestādes vadītāja pienākumu nepildīšanā, gan izglītojamā tiesību pārkāpšanā. Šajā notikumā mēs visi varējām pārliecināties, ka masu mēdiji vienmēr „ ir kompetenti izteikt savu viedokli", nezinot situāciju. Ir iespējams samontēt sižetus, kas nepamatoti „uzkurināja" sabiedrību pret skolu. Tajā pašā laikā masu mēdiji klaji pārkāpa Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas aizliedz izplatīt informāciju par bērnu. Diemžēl direktorei nebija iespējams vērsties tiesā pret masu mēdiju visatļautību.  Direktores vārdā saku paldies LIVA eksprezidentam Aleksandram Dementjevam, kurš sniedza juridiskas konsultācijas  sarežģītajā situācijā.

          Diemžēl ir arī gadījumi, ka LIVA rindās iestājas direktori neilgi pirms viņu atlaišanas no darba un tad tiek lūgta LIVA aizstāvība.  Mūsu kopējā pārliecība un LIVA statūti saka, ka juridisko palīdzību LIVA sniedz, ja ir bijusi dalība 3 mēnešus mūsu organizācijā un samaksāta biedru nauda, lai gan juridiskās normas un Darba likums nosaka, ka izvērtējums par direktora atbrīvošanu no darba arodbiedrībai jāsniedz jebkurā gadījumā. Te nu jāsaka, ka laikam būtu jābūt koleģiālai ētikai un jāsaprot, ka LIVAs darbība balstās tikai uz biedru naudām un nebūtu pareizi, ka daži direktori ar savām biedru naudām maksā par cita atliktajām tiesas sēdēm, kurās LIVA tiek pieaicināta kā trešā persona. Diemžēl arī šādi gadījumi.

 

LIVA un ESHA

Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) cieši sadarbojas ar Eiropas izglītības vadītāju asociāciju un ir  ESHA locekle. ESHA  apvieno 44 dalīborganizācijas no 26 valstīm.

 ESHA galvenie mērķi un uzdevumi ir:

- ietekmēt izglītības politiku Eiropā;

- uzlabot izglītības kvalitāti ;

- atbalstīt dalīborganizācijas;

- uzlabot skolu vadītāju profesionālās kompetences un prasmes ;

- nodrošināt labākās pieredzes popularizēšanu ;

- organizēt konferences un seminārus

LIVA ir ESHA asamblejas locekle. ESHA valdes sēdēs tiek sniegta informācija par LIVA darbību un par aktuālākajiem jautājumiem  skolu vadītāju darbā un par izglītības aktualitatēm Latvijā. LIVA biedri piedalījās ESHA pētījumā par skolu vadītāju misiju, lomu un pienākumiem Eiropas izglītības iestādēs. Tiek risināts jautājums par kopēju ES projektu īstenošanu izglītības jomā.

Šī  2014.gada rudenī  ESHA vadība ir apņēmusies apmeklēt Latviju un piedalīties LIVA organizētajos pasākumos .

Par izglītības aktualitātēm Eiropā LIVA biedri un visi interesenti  var lasīt informāciju ESHA mājas lapā: www.esha.org.

LIVA biedri tiek aicināti publicēt savus rakstus un izvietot video materiālus  šajā populārajā izdevumā.

LIVA biedriem ir iespēja piedalīties ikgadējā ESHA konferencē Dubrovnikos (Horvātijā)  2014. gada oktobrī. Interesenti varēs  iegūt papildinformāciju LIVA mājas lapā.

ESHA konferencēs LIVA viedokli ir paudušas LIVA valdes locekles Līvija Jankovska un Inese Bunga. Paldies viņām par darbu.

 

LIVA līdzdalība akcijā Vienoti kvalitatīvai izglītībai"

Pasaules Izglītības darbinieku arodbiedrība vēlas pievērt visas sabiedrības un visu valstu uzmanību, ka izglītības budžetu samazināšana var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti pasaulē. Tādēļ šī organizācija izsludināja akciju „ Vienoti kvalitatīvai izglītībai"  Arī Eiropas izglītības darbinieku arodbiedrība, iesaistoties akcijā, aicina uzturēt augstus izglītības kvalitātes standartus visā Eiropā, norādot, ka izglītības kvalitāte balstās uz trijiem pīlāriem: kvalitatīvi pedagogi, kvalitatīva izglītības vide un kvalitatīvi mācību līdzekļi". Arī mūsu organizācija ir izteikusi atbalstu šai akcijai, tādēļ aicināšu arī jauno LIVA valdi domāt par iespējamajām aktivitātēm, lai līdzdarbotos vienoto Ir pagājis laiks no 2012.gada 27.aprīļa konferences līdz 2014.gada 2.aprīļa konferencei. Izglītības sistēma šajā laikā ir stumdīta un grūstīta, cenšoties reformēt, cenšoties uzlabot sistēmu un izglītības kvalitāti un tomēr atkal un atkal nonākot pie  viena secinājuma- sistēmā pietrūkst naudas.

 

Paldies LIVA valdei par darbu

 

   Bildes no LIVA konference.    Apskatīt šeit