Trešdiena: 21. Novembris 2018

 Liva facebook

 

Klātienē 66 viesi un nav reģistrētu lietotāju

31.01.2017. Pārmaiņu vadība varētu būt labāka

 

Izglītības jomā notiek lielas reformas. Vai skolu vadītāji par tām informēti, tās atbalsta, kaut kādā veidā iesaistījušies apspriešanā?

 

Reformu patiešām ir gana daudz. Tajā skaitā par valsts ģimnāziju pārņemšanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā, par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma, mācību gada pagarināšanu, skolotāju, pedagogu kvalifikācijas pakāpēm utt. Protams, tās visas jau šobrīd ir vairāk vai mazāk apspriestas vai nu ar mediju starpniecību, vai tiešsaistē, uzaicinot ministrijas pārstāvjus.

 

Plašus iebildumus raisa iecere skolā uzņemt no sešu gadu vecuma. Zinu, ka Francijā skaitās, ka bērns iet skolā jau no trīs gadu vecuma, kad zināšanas sāk apgūt caur rotaļām.

 

Pareizi teicāt, ka skaitās. Ir jāsaprot, tieši ko  nozīmē mācību uzsākšana no sešu gadu vecuma. Viena lieta, ja ar to saprotam, ka tas notiek bērnudārza vidē, kur prasmes tiek attīstītas pēc atšķirīgiem no skolas mācību principiem, bet tas prasa citu infrastruktūru, citus mācību metodiskos palīglīdzekļus, arī pedagogu cita veida domāšanu. Ja tas nozīmē vienkārši pārvest piecgadnieku uz skolu, mēs to noteikti neatbalstām. Taču, ja tas notiek pārdomāti, plānveidā, izskaidrojot, kurā vecuma periodā ko darīsim, ko mācīsim, kā pielietosim kompetenču pieejā balstīto modeli, kas būs mācību saturā, un, ja sabiedrība to saprastu, domāju, ka nebūtu pretrunu.

 

Ja jautā man kā mātei, ne tikai kā amatpersonai, uzskatu, ka mums nevis jāsteidzina bērna ātrāka dabūšana skolā, bet gan jāsaprot, kādas kompetences, prasmes, rakstura iezīmes attīstām visa mācību perioda gaitā, lai jaunais cilvēks, nonācis 9. klasē, saprot, ko vēlas tālāk darīt.

 

 

Raksta turpinājumu lasīt portālā Diena.lv